Hāh/!

Tātad :

          photo by: P.Baranovska.

sestdiena.

Šo dienu pavadīju vienkārši fantastiski!
 Lai gan iegāju gulēt aptuveni. 4.3o , pamodos jau 8.45

1o.oo braucāmm uz Žagarkalnu slēpot, tas bija super!!

 (: Tik forši atpūtos, izlādēju enerģiju un labi pavadīju laiku. 

Kad atbraucām mājās, pie mums atnāca ciemiņi, 

ar savu mazo meitiņu Ullu / gandrīz 2 gadi/

āh, maziņā ir tik jauka, piemīliga .

Un starpcitu rīt beidzot braucu uz uz mājām .

Esmu noilgojusies pēc Liepājas, !

                






                          

snow here, snow there, snow everywhere.!

Šodien beidzot aizgāju līzd grāmatnīcai /zvaigzne ABC/ un nopirku vēstures stundām nepieciešamo grāmatu - Latvija 20.gs . 
        Bet runa nav par to, vedot laukā suni es galīgi apjuku. Vietā kur es parasti vedu suni pastaigāties, līdz šim bija iestaigātas taciņas pa kurām iet, bet šodien aizejot līdz šai vietai , es biju šokā ieraugot, ka visas taciņas ir piesnigušas , pateisībā nevarētu teikt , ka tās ir piesnigušas jo to tur vienkārši vairs nav! + vēl bija baigais putenis un neko nevarēja redzēt.
Vis lielais laukumus kurā  daudzi , parasti, ved suņus laukā,  ir piesnidzis tā ka viss lauks ir Balts un līdzens, ejot pa vietu kur ,itkā, vajadzēja būt taciņai, es iegrimu sniegā līdz ceļiem , biju nesaprašanā , bet ko lai dara suns taču laukā jāizved. Viss  muļķīgākasi ir tas, ka tad kad tu jau vairs negrimsti sniegā un domā , ka esi atradis taku, tu atkal iegrimsti sniegā un soļo pa biezo sniega kārtu. Sniegs visu laika bira aiz zābakiem, savukārt suns /taksīts/  sniega kupenās ,bezmazvai,  pazuda, un nevis staigāja bet lēkāja , lai kaut vai uz brīdi varētu redzēt ko vairāk , kā sniegu.

photo by: P.Baranovska

Ziema.

Esmu Rīgā, un jāsaka laika apstākļi  nav no tiem labākajiem, pūšs  vējš , snieg sniegs, neko nevar redzēt,auksts.  ;S 
      No vienas puses, gribās vasaru - Just ,kā  saule tevi silda, skatīties zilajās debesīs ar baltajiem, pūkainajiem mākoņiem tajās, klausīties putnu dziesmās, priecāties paar zaļo  zāli pagalmā, un saules sasildītajām smiltīm jūrmalā, priecāties par atsvaidzinošo peldi, upē, jūrmalā, ezerā.
      Bet no otras puses, pirmo reizi pēc ilgiem laikiem , ir kārtīga ziema - Sniegs snieg nepārtraukti, kupenas slejas pat vairāku metru augstumā.... Ziemā viss izskatās tik skaisti, viss ir balts, koki apsniguši, pie māju jumtiem piesalušas lāstekas, gan mazias, gan  apbrīnojami lielas, ezeri, upes un kanāli ir aizsaluši.
Viss ir tik apbrīnojami kluss un mierīgs, visi sēž mājās siltumā un ārā dodas  reti. Ielas ir vientuļas un rāmas.
Ziema ,tomēr, ir skaists gadalaiks. Tāpēc izbaudīsim to visā tās krāšņumā!

Vai tad neizskatās skaisti ?

                                                   Photo by : P.Baranovska.

hm,

Kad mēs beidzot tiešām esam kaut ko iemācījušies, tad esam par veciem, lai liktu to lietā, un tā tas turpinās- vilnis aiz viļņa, paaudze pēc paaudzes. Neviens ne drusciņas neiemācās no citiem. /REMARKS/




Izlasīju šo  atziņu un , domāju tieši tāpat.
Cilvēku gadu pēc  gada pieļauj vienas un tās pašas kļūdas.
Mēs sūdzamies par grūtībām un problēmām bet nemaz necenšamies tās risināt.

                                                 Photo by: P.Baranovska

                                                               vienkārši lec dzīvē!

                                               help.!