Bet runa nav par to, vedot laukā suni es galīgi apjuku. Vietā kur es parasti vedu suni pastaigāties, līdz šim bija iestaigātas taciņas pa kurām iet, bet šodien aizejot līdz šai vietai , es biju šokā ieraugot, ka visas taciņas ir piesnigušas , pateisībā nevarētu teikt , ka tās ir piesnigušas jo to tur vienkārši vairs nav! + vēl bija baigais putenis un neko nevarēja redzēt.
Vis lielais laukumus kurā daudzi , parasti, ved suņus laukā, ir piesnidzis tā ka viss lauks ir Balts un līdzens, ejot pa vietu kur ,itkā, vajadzēja būt taciņai, es iegrimu sniegā līdz ceļiem , biju nesaprašanā , bet ko lai dara suns taču laukā jāizved. Viss muļķīgākasi ir tas, ka tad kad tu jau vairs negrimsti sniegā un domā , ka esi atradis taku, tu atkal iegrimsti sniegā un soļo pa biezo sniega kārtu. Sniegs visu laika bira aiz zābakiem, savukārt suns /taksīts/ sniega kupenās ,bezmazvai, pazuda, un nevis staigāja bet lēkāja , lai kaut vai uz brīdi varētu redzēt ko vairāk , kā sniegu.
photo by: P.Baranovska
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru